Viens no eritrocītu masas (EM) drošības paaugstināšanas pasākumiem ir komponenta filtrācija.

Eiropā 100% EM  filtrāciju veic Belģija, Dānija, Somija, Francija, Īrija, Malta, Luksemburga, Norvēģija, Holande, Lielbritānija, Šveice (2011. g. dati).
97 % EM filtrē Spānija, 89% Zviedrija, 59% Horvātija, 39 % Čehija, 40% Grieķija, 33% Slovākija, 43% Serbija.
4,8% EM filtrāciju veic Latvijā (2015. g.).

Filtrācijas laikā tiek noņemti leikocīti un minimizēti sekojošie pēctransfūziju riski:

  • Febrīlo nehemolītisko transfūziju reakciju risks:

Febrīla nehemolītiska transfūziju reakcija ir visbiežākais reakcijas veids (pēc SHOT datiem ~ 30 % no visām pēctransfūziju reakcijām).  Katras reakcijas ārstēšana prasa resursus – medikamentus, personāla laiku pacienta ārstēšanai un novērošanai.
Filtrācijas gadījumā nehemolītiskas pēctransfūziju reakciju skaits mazinās par 30-50% 

  • HLA alloimunizācijas risks:

Vienas EM devas transfūzija var izsaukt anti-HLA antivielu veidošanas 10% gadījumos, multiplu transfūziju gadījumā risks paaugstinās. (http://emedicine.medscape.com/article/134958-overview#a6);

  • Vīrusu un  baktēriju pārnešanas risks:

CMV (Citomegalovīruss),
Epšteina Barra vīruss,
Cilvēka herpes vīrusi ( HHV-6, HHV-7, HHV-8),
HTLV – cilvēka T-šūnu leikēmijas vīruss,
KSHV – ar Kapoši sarkomu saistītais vīruss,
XMRV – ksenotropa peļu leikēmijas vīrusa infekcija (retrovīrus, provocē prostatas vēzi) 
Toksoplazmoze (http://www.hkmj.org/system/files/hkm9909p280.pdf).

  • Bakteriāls kontaminācijas risks.

Viens no izplatītākajiem piesārņojuma  veidiem ir ar Yersinia enterocolitica. Pētījumi liecina, ka filtrējot komponentus uzreiz  pēc sagatavošanas, baktērijas tiek atdalītas no EM.(http://www.nataonline.com/np/147/rbc-filtration-and-allogeneic-blood-transfusion). Baktērijas pielīp  pie filtra matrices, tās fagocitē leikocīti, kurus ir iespējams nofiltrēt. (http://www.hkmj.org/system/files/hkm9909p280.pdf).

  • Leikocītu esamība EM pazemina šūnu imūno atbildi.

Pētījumi norāda uz pēcoperāciju infekciju risku un audzēju  veidošanos, pārlejot alogēnus asins komponentus (http://www.hkmj.org/system/files/hkm9909p280.pdf).